CEĻOJUMA DIENASGRĀMATA

 Laivu brauciens pa Braslas upi 

                2013.gada 19.-21.jūlijs.

Ekipāžas sastāvs un ceļojuma piezīmju autori:
  Ingrīda,
  Lelde,
  Rihards,
  Edgars.

               

                  2.diena.

10.27. Ēdu brokastis (otrās).Mantu lielākā daļa iepakota, ūdens uzvārīts (ar elektrisko tējkannu zem nojumes). Vispār par atpūtas(nakšņošanas) vietu- cepure nost!!! Tādas ekstras nebijām baudījuši nevienā braucienā. Visi starā par to, ka Latvijā ir tādas vietas.

10.32. Labrīt! Esam modušies, paēduši, mantas savāktas, tik jāsaliek laivās.

Vakardiena super! Vēži, kas uzbrūk, pazemes ezeri, alas. Nakšņošanas vieta- tāds lux, nojume, ugunskurs, uzlādēju pat mobilo.

Šorīt modāmies ar saulīti un pirti teltī. Uzlecu augšā un vēru visas telts "durvis"vaļā.

Vēžot vakar nesanāca, jo vieta nebija īstā...

Iesaku "Vējiņu"atpūtu par 8Ls. Super!Un vējiņu arī var just.

Vakar vēl Rihards, Ingrīda un Edgars panašķojās ar vārītu vēzīti...

10.37. Laivas tiek kārtotas, sakopjam aiz sevis visu un drīz dodamies. Spīd saule un meteo.lv. rāda, ka mākoņi mums nedraud, vismaz negaiss ne.

11.05. Citējot Rihardu: "Neesmu rakstītājs, tāpēc variet pateikt, ka Rihards ir ar visu apmierināts, jūtas labi un viss patīk..."(balss no ļoti labas tualetes mājiņas).

Atsauce par vakarvakaru- mīļas sarunas pie piknika galda ar elektrības iespējām, ugunskurs romantikai ar saimnieka sagādātu bērza malku līdz 1.10 naktī. Arī naktsmiers ar ekstrām- guļammaisi, matrači.

Un nekož ne odi, ne citi uzbāzīgi lidoņi.(Vakarvakarā gan saulē dunduru bija nežēlīgi daudz, bet ar saules rietu tie pazuda.)

Edgars piebilst, ka šorīt pat galva nesāpot. vakar visu dienu esot bijis teļu samīcīts.

Ok! Liekamies laivās.

11.30. Atiet no krasta!

11.45. Pirmais nopietnais šķērslis- milzu monstri pilnīgi aizsprostojuši upi. Kopīgiem spēkiem arī tas pārvarēts, neizceļot laivas krastā.

12.00. Kreisā pusē jauka, strauja upīte apmēram 2 m platumā ar dzidru, aukstu ūdeni un grantainu grunti. Iztekā Rihards mēģina iegrimt plūstošo smilšu sērē. turpat arī neliels smilšakmens atsegums. Nosaukumu izdomāsim paši. Salabojam Riharda airi un aiziet!

12.50. Pirmie sabiedrotie- satiekam 5 laivu grupu ar skaļiem jauniešiem, kas pa Braslu brauc jau vairs ne pirmo reizi. Tūlīt arī tilts, kas nav minēts aprakstā, pēc kura vadāmies. Upe pilnīgi nosprostota. Stumjam pāri baļķiem zem tilta, kas, pēc jauniešu teiktā, esot Lēdurgas- Straupes ceļa tilts.

13.15. beidzot jau vakar gaidītā Avotu birzs un klintis. Māja pašā klints virsotnē- es tur gan, laikam, negribētu dzīvot- pavasara palu laikā aizmigt nevarētu...

Un atkal baļķu krāvumi..

14.30. Paēduši ātrās pusdienas. Mūs pārsteidz šodien pirmie 2 nelielie lietus mākonīši. Lietutiņu veiksmīgi pārlaižam zem plēves pārsega.

Priekšā jauns uzdevums ekstrēmistiem- pilnīgi šķērsām pārgāzts koks, kam pāri varēšot tikt tikai visiem 4iem mērcoties līdz p...iem. Ko darīt tiem, kam to p..tu nav?

15.20. Braucot cauri akmeņainām krācītēm, mūsu ekipāža nepamana Juglas upi, kas Riharda un Leldes skatījumā esot bijusi ap 4m plata.

16.30. Interesants no tīkliem veidots tilts pāri upei.

Mani bateriju krājumi izbeigušies. Tālākie foto kadri no Leldes telefona.

Visi pēc biežajām akmeņainajām straujtecēm esam nedaudz stresaini. Kāpjam krastā, žonglierējam, sēžam, spriežam, jo zem tiltiņa pamatīga akmeņaina krāce.

 Pat Rihards izsaka vēlmi pārnest laivas pa krastu. Abi gan atrodam vietu, kur tikt pāri, bet, kamēr mēs mēģinām sadūšoties, Edgars ar laiviņu nolemj pārbraukt pāri viens. Rihards seko. Meitenes pievienojas pa krastu.

17.10. Pabraucam zem Valmieras šosejas tilta un iebraucam Braslas HES ūdenskrātuvē.

17.30. Sasniedzam Braslas jeb Kalvīša HES. Neliela ekskursija.

 Kreisajā krastā krāšņais Anīšu iezis.

17.50. Veiksmīgi esam pārnesuši laivas ar visu ekipējumu pāri HES aizsprostam un atgriežamies upē. Vēl atpūta pārdesmit minūšu garumā un

18.20. atiet!

18.40. Krauļukalna iezis.

18.50. Jāņavārti, zivjaudzētava.

19.00. Pamatīgas krācītes ar triecienu jaunajai Albai.

19.10. Slūņu iezis.

19.20. Baltais un Melnais iezis katrs savā upes krastā.

Vairākas apmetņu vietas, bet mēs dodamies tālāk, cerībā atrast tādu vietiņu, kur varētu pameklēt kādu spīļu īpašnieku.

19.30. Virtaku apmetne kreisajā krastā. Mūsu šodienas ceļabiedri liekas uz čuču. virtaku iezis labajā pusē. Braucam tālāk.

19.40. Buļļu iezis ar Buļļu alu tajā.

21.45. Tā arī nekādi nespēdami vienoties par apmetnes vietu, esam nobraukuši tik tālu, ka iebraucam Gaujā.

22.35. Sagatavojamies naktsguļai un jau melnā tumsā gatavojam vakariņu šķoviņu uz grants saliņas Gaujas vidū.

23.46. Tik ekskluzīvas vakariņas- ar apaļu mēness ripu virs koku galiem piepūšamā matrača sēdekļos, ar kāju pēdu sildi ugunskura liesmās bieži baudīt neizdodas. Un galu galā nesapratām, kāpēc vakarā tik ilgi nespējām vienoties par naktsmītnes vietu Braslā. Gatavojot vakariņas nu jau Gaujā- pārsimt metru no Braslas, Lelde beidzot mums iedveš apskaidrību- tāpēc jau arī vieta meklējās tik ilgi, ka vakariņās paredzētais bija gadu gadiem izslavētais GAUJAS ŠĶOVIŅŠ.

Cik gardi! Sarunas...Pārrunas...Daži aliņi-izslāpušajiem, piparu rūgtais ar medu- nosalušajiem un

 plkst. 

1.30. Saldu čuču! naktī pāris reižu mirdzina lietutiņš, arī rīts plkst.

8.00. mūs sagaida ar nelielu migliņu. Tā ātri pārstāj, taču apmācies stipri. Bezvējš.

               

            (turpinājums sekos)