Lapas

sestdiena, 2013. gada 7. septembris

CEĻOJUMA DIENASGRĀMATA

 Laivu brauciens pa Braslas upi 
                2013.gada 19.-21.jūlijs.

Ekipāžas sastāvs un ceļojuma piezīmju autori:

  Ingrīda,
  Lelde,
  Rihards,
  Edgars.
        
                    3.diena.
9.15. Ēdam brokastis pie jauniekurtā ugunskura. Sāksim kārtot mantas, lai turpinātu savu ceļojumu pa Gauju. Pirms 3 gadiem kā pirmo kopīgo laivu braucienu izvēlējāmies vienu no vieglākajiem maršrutiem- Gauju no Jāņavārtiem līdz Siguldai. Šogad nelielu Gaujas posmu brauksim atkārtoti, jo auto mūs šoreiz gaida Murjāņos, tāpēc šodienai paredzēts nobraukt apmēram 30 km.
10.15. Laivas sakrāmētas, mantu beidzot mazāk. Divas aliņu kastes arī jau sarukušas, uz pirkstiem saskaitāmas. 3. diena, mums jātiek uz Murjāņiem. 30kilometri. Es ceru, ka tiešām šodien paspēsim uz mājām un satiksim mazo Riharda krustdēliņu un vecākus. Apkārt garām paskrien pa melnākam mākonim. Kaut nu nelītu mums pēdējā dienā Gaujā!
Straume skrien, jātiek līdz Siguldai laikā.
Nu ko, jālaižas ceļā! Lai mums labs ceļa vējš un skaista diena, bez vēsuma sirdī un ķermenī...
12.12. Airējam un baudām svaigu gaisu. Apskates objektu īpašu nav. Stāvā krastā ganās varena kazu saime ar mazuļiem.
 Pa upi peld pīles, kuras, atšķirībā no vakar un aizvakar Braslā satiktajām, nebaidās, pat uzbāžas un diedelē.
12.25. Līkumā redzami Turaidas torņi...bet kamēr tos sasniegsim...
Tūlīt arī neliels lietutiņš. Sēžam laivās zem plēves.
13.20. Nedaudz iestiprinājušies, turpinām ceļu. Pa Gauju garām peld visādi Eži, Vistas u.c. divkājaiņi peldlīdzekļos- kā pa ātrgaitas šoseju.
13.50. Aiz līkuma kalnā saskatāma Krimuldas sanatorija. Gaisā redzamas Gaujas vagoniņa troses. Pašu vagoniņu gan neredz. Tuvojamies Siguldai.
Jā, tepat aiz līkuma arī Siguldas tilts,
 un nu redzam arī vagoniņu.
 
14.00. Krācēs zem tilta ar atviļņiem pielejam savu laivu. Esmu slapja.
14.30. Sasniedzam iepriekšējās Gaujas laivošanas galamērķi- pludmali ar kempingu. Čaļi iet uz bodi, bet atgriežas tukšā.
15.20. Sasniedzam Velna alu
 ar jauko jauno vanšu tiltu. Izkāpjam.
16.30. Cīnāmies ar pretvēju. Meklējam kaut kādas Briedīšu vai Brenguļu klintis. Vietējais makšķernieks saka, ka klintis ir turpat aiz līkuma, bet mēs esam Tilciemā. Līdz Murjāņu tiltam esot apmēram 4 stundu brauciens.
17.20. Nedaudz iestiprināmies un apmaināmies laivām, jo jauniešu laiva ir stipri smagāka. Rihards ar GPS palīdzību nosaka, ka apmēram pusi ceļa no Siguldas līdz Murjāņiem esam nobraukuši. Tas uzlabo omu.
17.35. Inčukalna Velnala.
 Man jaunā Alba tiešām liekas daudz smagāka un platāka, līdz ar to neērtāka. Edgaram patīk.
Nākošais sastaptais makšķernieks apsola, ka Murjāņi esot apmēram 40 minūšu brauciena attālumā- aiz 2-3 līkumiem. Cerēsim un ticēsim! Cīnoties ar stipro pretvēju esam pamatīgi noguruši un nedaudz stresaini.
18.30. Redzams galamērķis- Murjāņu tilts.
18.36 Urā!

20.15. Šoferi atgriezušies ar abiem auto.
20.57. Laivas uz jumta, krava bagāžniekā un paši- uz mājām.
22.40. Atgriežamies dzimtajos Vakarbuļļos.

Rezumējums:
 Edgars: Braslas brauciens 11 balles (10 baļļu sistēmā);
        Gauja-5, Kopējais-7 (Otrreiz "to"posmu varu nobraukt par atsevišķu samaksu.
ALBA- vienreizējs eksemplārs. Ērta nešanai, slīd ekselenti, nevajag īpašu piepūli stūrēšanai, jo ķīlis dara savu darbu.
Lelde: Superīgs brauciens, super laiks...lai nu ko arī sasolīja meteorologi. Patīkamas izpriecas un piedzīvojumi pa Braslu- kāpšana uz slideniem kokiem, lai pārvilktu pāri laivu- tas tomēr ir interesanti, kā arī krācītes, kurās nepatīkami atsitām laivu. Ja nemaldos Nr.4485 man likās vieglāka nekā Alba. varbūt mūsu LR156 dzīvsvars bija smagāks nekā IE dzīvsvars, bet nu tomēr man ir pozitīvas atmiņas un emocijas. Tikai Gaujas- Murjāņu brauciens mani nomocīja, bet salīdzinot ar visu, tas nobāl...Nākamgad vēl tik labāku laiku, sauli un iedegumu vairāk!





















piektdiena, 2013. gada 6. septembris

CEĻOJUMA DIENASGRĀMATA

 Laivu brauciens pa Braslas upi 
                2013.gada 19.-21.jūlijs.

Ekipāžas sastāvs un ceļojuma piezīmju autori:

  Ingrīda,
  Lelde,
  Rihards,
  Edgars.
               
                  2.diena.

10.27. Ēdu brokastis (otrās).Mantu lielākā daļa iepakota, ūdens uzvārīts (ar elektrisko tējkannu zem nojumes). Vispār par atpūtas(nakšņošanas) vietu- cepure nost!!! Tādas ekstras nebijām baudījuši nevienā braucienā. Visi starā par to, ka Latvijā ir tādas vietas.
10.32. Labrīt! Esam modušies, paēduši, mantas savāktas, tik jāsaliek laivās.
Vakardiena super! Vēži, kas uzbrūk, pazemes ezeri, alas. Nakšņošanas vieta- tāds lux, nojume, ugunskurs, uzlādēju pat mobilo.
Šorīt modāmies ar saulīti un pirti teltī. Uzlecu augšā un vēru visas telts "durvis"vaļā.
Vēžot vakar nesanāca, jo vieta nebija īstā...
Iesaku "Vējiņu"atpūtu par 8Ls. Super!Un vējiņu arī var just.
Vakar vēl Rihards, Ingrīda un Edgars panašķojās ar vārītu vēzīti...
10.37. Laivas tiek kārtotas, sakopjam aiz sevis visu un drīz dodamies. Spīd saule un meteo.lv. rāda, ka mākoņi mums nedraud, vismaz negaiss ne.
11.05. Citējot Rihardu: "Neesmu rakstītājs, tāpēc variet pateikt, ka Rihards ir ar visu apmierināts, jūtas labi un viss patīk..."(balss no ļoti labas tualetes mājiņas).
Atsauce par vakarvakaru- mīļas sarunas pie piknika galda ar elektrības iespējām, ugunskurs romantikai ar saimnieka sagādātu bērza malku līdz 1.10 naktī. Arī naktsmiers ar ekstrām- guļammaisi, matrači.
Un nekož ne odi, ne citi uzbāzīgi lidoņi.(Vakarvakarā gan saulē dunduru bija nežēlīgi daudz, bet ar saules rietu tie pazuda.)
Edgars piebilst, ka šorīt pat galva nesāpot. vakar visu dienu esot bijis teļu samīcīts.
Ok! Liekamies laivās.
11.30. Atiet no krasta!
11.45. Pirmais nopietnais šķērslis- milzu monstri pilnīgi aizsprostojuši upi. Kopīgiem spēkiem arī tas pārvarēts, neizceļot laivas krastā.
12.00. Kreisā pusē jauka, strauja upīte apmēram 2 m platumā ar dzidru, aukstu ūdeni un grantainu grunti. Iztekā Rihards mēģina iegrimt plūstošo smilšu sērē. turpat arī neliels smilšakmens atsegums. Nosaukumu izdomāsim paši. Salabojam Riharda airi un aiziet!
12.50. Pirmie sabiedrotie- satiekam 5 laivu grupu ar skaļiem jauniešiem, kas pa Braslu brauc jau vairs ne pirmo reizi. Tūlīt arī tilts, kas nav minēts aprakstā, pēc kura vadāmies. Upe pilnīgi nosprostota. Stumjam pāri baļķiem zem tilta, kas, pēc jauniešu teiktā, esot Lēdurgas- Straupes ceļa tilts.
13.15. beidzot jau vakar gaidītā Avotu birzs un klintis. Māja pašā klints virsotnē- es tur gan, laikam, negribētu dzīvot- pavasara palu laikā aizmigt nevarētu...
Un atkal baļķu krāvumi..
14.30. Paēduši ātrās pusdienas. Mūs pārsteidz šodien pirmie 2 nelielie lietus mākonīši. Lietutiņu veiksmīgi pārlaižam zem plēves pārsega.
Priekšā jauns uzdevums ekstrēmistiem- pilnīgi šķērsām pārgāzts koks, kam pāri varēšot tikt tikai visiem 4iem mērcoties līdz p...iem. Ko darīt tiem, kam to p..tu nav?
15.20. Braucot cauri akmeņainām krācītēm, mūsu ekipāža nepamana Juglas upi, kas Riharda un Leldes skatījumā esot bijusi ap 4m plata.
16.30. Interesants no tīkliem veidots tilts pāri upei.
Mani bateriju krājumi izbeigušies. Tālākie foto kadri no Leldes telefona.
Visi pēc biežajām akmeņainajām straujtecēm esam nedaudz stresaini. Kāpjam krastā, žonglierējam, sēžam, spriežam, jo zem tiltiņa pamatīga akmeņaina krāce.
 Pat Rihards izsaka vēlmi pārnest laivas pa krastu. Abi gan atrodam vietu, kur tikt pāri, bet, kamēr mēs mēģinām sadūšoties, Edgars ar laiviņu nolemj pārbraukt pāri viens. Rihards seko. Meitenes pievienojas pa krastu.
17.10. Pabraucam zem Valmieras šosejas tilta un iebraucam Braslas HES ūdenskrātuvē.


17.30. Sasniedzam Braslas jeb Kalvīša HES. Neliela ekskursija.
 Kreisajā krastā krāšņais Anīšu iezis.
17.50. Veiksmīgi esam pārnesuši laivas ar visu ekipējumu pāri HES aizsprostam un atgriežamies upē. Vēl atpūta pārdesmit minūšu garumā un
18.20. atiet!
18.40. Krauļukalna iezis.
18.50. Jāņavārti, zivjaudzētava.
19.00. Pamatīgas krācītes ar triecienu jaunajai Albai.
19.10. Slūņu iezis.

19.20. Baltais un Melnais iezis katrs savā upes krastā.
Vairākas apmetņu vietas, bet mēs dodamies tālāk, cerībā atrast tādu vietiņu, kur varētu pameklēt kādu spīļu īpašnieku.
19.30. Virtaku apmetne kreisajā krastā. Mūsu šodienas ceļabiedri liekas uz čuču. virtaku iezis labajā pusē. Braucam tālāk.
19.40. Buļļu iezis ar Buļļu alu tajā.
21.45. Tā arī nekādi nespēdami vienoties par apmetnes vietu, esam nobraukuši tik tālu, ka iebraucam Gaujā.
22.35. Sagatavojamies naktsguļai un jau melnā tumsā gatavojam vakariņu šķoviņu uz grants saliņas Gaujas vidū.
23.46. Tik ekskluzīvas vakariņas- ar apaļu mēness ripu virs koku galiem piepūšamā matrača sēdekļos, ar kāju pēdu sildi ugunskura liesmās bieži baudīt neizdodas. Un galu galā nesapratām, kāpēc vakarā tik ilgi nespējām vienoties par naktsmītnes vietu Braslā. Gatavojot vakariņas nu jau Gaujā- pārsimt metru no Braslas, Lelde beidzot mums iedveš apskaidrību- tāpēc jau arī vieta meklējās tik ilgi, ka vakariņās paredzētais bija gadu gadiem izslavētais GAUJAS ŠĶOVIŅŠ.
Cik gardi! Sarunas...Pārrunas...Daži aliņi-izslāpušajiem, piparu rūgtais ar medu- nosalušajiem un
 plkst. 
1.30. Saldu čuču! naktī pāris reižu mirdzina lietutiņš, arī rīts plkst.
8.00. mūs sagaida ar nelielu migliņu. Tā ātri pārstāj, taču apmācies stipri. Bezvējš.
               
            (turpinājums sekos)
               



































ceturtdiena, 2013. gada 5. septembris

Ceļojuma dienasgrāmata

 Laivu brauciens pa Braslas upi 
                2013.gada 19.-21.jūlijs.

Ekipāžas sastāvs un ceļojuma piezīmju autori:
  Ingrīda,
  Lelde,
  Rihards,
  Edgars.
            
            1.diena.
6.30. Lai cik jauks un saulains bija iepriekšējais vakars, kas manī nepameta pēdējo cerības kripatiņu par laika prognozētāju kārtējo kļūdu, rīts ataust pelēki apmācies un padrūms, bet vismaz nekas nenāk no gaisa.
6.35. Pirmais kopīgais komandas fotomirklis pirms starta (tā kā sava "paparaci"mums nav, tad varbūt, ka visiem kopā arī vienīgais) un 
Atiet jūriņā!

7.10. Pārbaudām laivu stiprinājumus pie automašīnas jumta, lai droši varētu braukt cauri Rīgai uz paredzēto ūdensceļojuma finiša vietu, kur atstājams Riharda auto.

7.30. Dodamies cauri Rīgai, cerot, ka neiekļūsim "korķī", jo izbraucām tikai 6.50, ieplānoto 6.30 vietā- rītos Rīgas centrā katra minūte ir dārga.
7.35. Rihards nesaprot, kā braucam, viņš seko GH-6883.
7.40. Braucot cauri centram, ar Rihardu apspriežam par luksoforu uzlabojumiem, ka autovadītājiem arī vajag luksofora gaismām ieviest to, ka rādās, cik vēl ilgi degs, piemēram, zaļā gaisma, kā gājējiem.
7.40. Pamāju ar roku Rīgas Dzemdību nama virzienā, kur šobrīd atrodas mūsu pagājušā gada ceļojuma līdzbraucēji- Raimonds un Lelde, kuri parūpējušies par Brasu dzimtas turpinājumu- 17. jūlija vakarā esmu saņēmusi lielu dāvanu- savu mazdēliņu Linardu Oliveru. Diemžēl šogad viņu vēl līdzi ņemt nesanāk...
7.48. Ieraugu zīmi Hesburgers 1,6km uz priekšu. Stāstu rihardam par savām vēlmēm pēc kāda silta burgera. Super! Pēc Alfas mani vēl pakaitina Mcdonald's.
8.00. Cenšos nepamest Rihardu un "neizslēgties", tāpēc dziedam "Hit the roll Jack...no more, no more, no more..."
8.02. Saulīte tomēr palūr pa mākoņu šķirbiņu un uzsmaida "trakajiem", kuri dodas vētru un negaisu virzienā- tieši uz Vidzemi. Izmantoju laiku kā allaž- braucot cauri ierastajai Rīgai- rokās tamboris (Linardiņam nepabeigtais rauguļu tērps).
8.05. Sensenos laikos tik ļoti iecienītā "Sēnīte"- plika un noplukusi.
8.10. Šķērsojam Gaujas tiltu pie Murjāņiem. Turpat arī metamies apkārt meklēt vietiņu, kur atstāt Riharda auto.
8.25. Mērķis sasniegts-automašīnu 
novietojam laipnas kundzītes pagalmā zem kastaņas, paši līdz jumtam pielādējam jau tā pilno mūsu VW un- aiziet uz Braslu, bet līdz tam skatīsim ūdens situāciju upē katrā iespējamā piebraucamā vai pieejamā vietā.
8.40. Veiksmīgi esam atbrīvojušies no 90 melnajiem zirgiem, un man ļoti gribas Frī kartupeļus.
8.42. Iesēdāmies no melnā- zilajā, galvu mazliet spiež mans koferis. Dodamies pie tuvākā tilta pirms HES, lai vērotu Braslas dziļumu un saprastu, cik reizes nāksies kāpt laukā no laivām stumt tās pāri šķēršļiem. Rihards ar Ingrīdu strīdas par piebraukšanu un vicina kartes. laiks patīkams, nolīst, silts, un pat saulīte uzsmaida. Garastāvoklis ļoti labs.
9.00. Mašīnā pārlaists pirmais lietutiņš. Šķērsojam Braslu pirms HESa- ūdenskrātuves ar stāvošu ūdeni un ūdensrozēm. Uzspīd saulīte. Tumši mākoņi visapkārt. Ļoti gribas ēst.
9.15. Straupe. Pirmā roku iemērkšana Braslā. Skats nav iepriecinošs. Upe stipri sekla un piegāzta ar kokiem, lieli akmeņi.


9.45. Ar vairākkārtējiem mēģinājumiem sasniegta Brasla pie Rozulas tilta. Jāmeklē vieta, kur tikt lejā. Apspriede ar vietējo. Ducina pērkons. 

Secinājums- jāatgriežas Plācī.
Pabraucam garām apdzīvotai vietai Sūkātāji!!! un Stacijai FM98,1.
10.10. Tilts atrasts. Zibeņo. Līst!
Starta vieta atrasta. Laipns "onka"sakoptas saimniecības "Kroņi"pagalmā atļauj atstāt auto. Melns dvorterjers "iesvēta"mūs no visām pusēm, aposta Edgara stakli un pieņem mūs par savējiem. Nogaidām negaisa pāriešanu.
Beidzot būs brokastis!
10.30. Gāž kā no spaiņiem. Edgars sastiepj dažus maisus tiltapakšā. Mēs neriskējam- paliekam mašīnā. Pēc maza laiciņa Rihards konstatē, ka drēbju soma jau mirkst dubļu- ūdens maisījumā un stiepj visu atpakaļ.Jauks iesākums!
Ēdam tepat zem jumta- vēl uz 4 riteņiem. Vismaz vēderi pilni!
Gaidāmā laika prognoze sāk piepildīties.
  10.00-mākoņains, pērkona negaiss;
Gaidām sekojošo:
  12.00-mākoņains, stiprs lietus;
  15.00-stiprs lietus;
  18.00-mākoņains...gaidāms kotlešu lietus!
11.00. Precizējums iepriekšējam rakstītājam: nepatiesa informācija. Es skrēju pa gāzienu lietusmētelī un otru rokās glābt manu Rihardiņu. Tad sāka skalot dubļus zem tilta. Es paliku drēbju somu zem lietusmēteļa un ar dzeramo maisu rokās skrēju uz mašīnu, bet Rihards glāba aliņu kasti...
11.05. Maizes krājumi samazinājušies tik strauji, ka ir doma apmeklēt PIENOTAVU ar tās veikalu. Rihards, spriežot pēc kokiem, saka, ka rādās skaidras debesis. Urā! Varbūt negaiss vairs nedraud, kā arī lietus...
11.10. Ķeros pie tamborēšanas.
11.45. Man silti, pat karsti. Ēdu saldējumu, bet pārējie labprātāk justos kā silti cīsiņi mīklā.
Meteoradari Leldes telefonā rāda, ka visur spīd saule. Negaisa līnija skaisti ievietojusies Gaujas- Braslas baseinā.
12.10. Riskējam un kraujamies laukā.


13.13. Aiziet jūriņā! Smaka no pienotavas notekūdeņiem īpaši "aicinoša", neliela straumīte.


 Ūdens upes vidū apmēram 1m dziļš. Krasti aizauguši- nekā iepriecinoša, bet vismaz lietus nelīst.
Lēni slīdam starp ūdenszālām, pāris lieliem laukakmeņiem. Izbiedējam pusaugu pīlēnus, kuri mums pa priekšu aizdrasē pāris km no savas dzimtās vietas.


13.56 Priekšā Baukalns ar milzu akmeni upes kreisajā krastā. Pāris foto...un atkal sāk līt.

 Braucam malā, velkam laivas kopā un apklājam paši sevi- lūk tā:

Sliktākais visā pasākumā ir tas, ka iepriekšējās aizdomas par fotoaparāta beigto bateriju neapstiprinās. Vainīgs pats aparāts vai arī lādētājs, jo jaunā baterija jau rāda brīdinājuma signālus. Uzlādētas gan veselas 3, bet- cik tas ilgam laikam? Tātad fotodokumentācija var izpalikt. Šobrīd tāpēc taupīšu kadrus kaut kam īpašam.
14.15. Mēģinājums turpināt ceļu beidzas ar piedzīvojumiem. Kāpjot krastā, abi ar Rihardu esam līdz ceļiem dubļos.



Krastā superīga brīvdienu māja "Upeslejas". Skalojot kājas, Rihards noķer savu pirmo vēzi, gan tikai ar vienu spīli.


14.45. Atiet! Debesis zilas. Spīd saule.Ceļā sastopamies ar pirmajām nelielajām krācītēm. Tās paceļ adrenalīna līmeni asinīs, vēl vairāk uzlabo omu.

Acīmredzami tuvojamies Straupei- upē aizvien vairāk civilizācijas pazīmju- peldošas PET pudeles, polietilēna maisiņi, krastos sabērti būvgruži un betona gabali.
Upe pamatīgi piegāzta ar kritušiem kokiem, kas vietām pilnīgi aizšķērsojuši upi. Seko neskaitāmi pārnesieni, muguru lokanības pārbaudes, lavierējot zem un pāri tiem. 

Pirmie smilšakmens atsegumi ar krasta čurkstu alām stāvajā kraujā.
15.05. Tilts pie Straupes. Tūlīt vēl viens tiltiņš.


15.45. Paēduši pusdienās līdzpaņemto sauso pārtiku, turpinām ceļu.
17.00. Panūtas upe. Jaunatne brišus pa to uz augšu dodas ekspedīcijā, līdz viņiem uzbrūk vēzis- monstrs, mēģinādams ar milzīgo spīli pārgriezt Riharda brienamās krosenes purngalu. Negantnieks tiek notverts un ielikts nātru maisā turpmākām inkvizīcijām pie vakara ugunskura.
17.30. Vējiņu klintis.
18.00. Avotu birzs. Superīgākie pazemes avoti. Krastmalā uz nokaltuša koka zaru stumbeņiem uzsprausti vairāki desmiti visdažādāko izmēru gumijnieku pāri ezeru apskatei.
Kaut kas vienreizējs!
Kamēr savu pusstundu klīstam pa pazemi, mūsu sagūstītais vēzis- monstrs atkal uzsāk cīņu, šoreiz ar krasta apsardzē palikušo Leldi-izlien no maisa uz laivas malas un ATĀ!Ķer nu mani vēlreiz!...Nelīdz ne Leldes veiklība, ne palīgā paņemtais laivas airis...Škrobe liela!
19.00. Galu galā esam pārvērtējuši savas spējas un panākumus. Tikai tagad esam Vējiņu pilskalnā, un avoti ir Vējiņu pazemes ezeri.
 Ideāla naktsmītne- saule, patīkami liegs vējiņš, dunduri. Tualete ar apgaismojumu un ugunskuru vietas ar koka galdiem, apgaismojumu un pat elektrības kontaktiem...Ja es būtu kaut ko tādu iedomājusies un paņēmusi līdzi lādētāju fotoaparātam...Vismaz Lelde varēs uzlādēt telefonu un izmantot savu fotokameru.
Kamēr ekipāžas stiprā dzimuma pārstāvji uzvelk krastā laivas,es steidzu pierakstīt pēdējos notikumus ceļojuma dienasgrāmatā.
23.00.Ideāls vakars pie ugunskura ar grilētiem marinētiem cisiņiem, aliņu un neskaitāmām emocijām...
Saldu dusu visiem uz piepūšamiem matračiem šņācošajiem, krācošajiem un visādi citādi trokšņojošajiem ceļotājiem pa labi un pa kreisi no manis zem lielās, zilās telts jumta!

Turpinājums sekos...