Lapas

ceturtdiena, 2013. gada 5. septembris

Ceļojuma dienasgrāmata

 Laivu brauciens pa Braslas upi 
                2013.gada 19.-21.jūlijs.

Ekipāžas sastāvs un ceļojuma piezīmju autori:
  Ingrīda,
  Lelde,
  Rihards,
  Edgars.
            
            1.diena.
6.30. Lai cik jauks un saulains bija iepriekšējais vakars, kas manī nepameta pēdējo cerības kripatiņu par laika prognozētāju kārtējo kļūdu, rīts ataust pelēki apmācies un padrūms, bet vismaz nekas nenāk no gaisa.
6.35. Pirmais kopīgais komandas fotomirklis pirms starta (tā kā sava "paparaci"mums nav, tad varbūt, ka visiem kopā arī vienīgais) un 
Atiet jūriņā!

7.10. Pārbaudām laivu stiprinājumus pie automašīnas jumta, lai droši varētu braukt cauri Rīgai uz paredzēto ūdensceļojuma finiša vietu, kur atstājams Riharda auto.

7.30. Dodamies cauri Rīgai, cerot, ka neiekļūsim "korķī", jo izbraucām tikai 6.50, ieplānoto 6.30 vietā- rītos Rīgas centrā katra minūte ir dārga.
7.35. Rihards nesaprot, kā braucam, viņš seko GH-6883.
7.40. Braucot cauri centram, ar Rihardu apspriežam par luksoforu uzlabojumiem, ka autovadītājiem arī vajag luksofora gaismām ieviest to, ka rādās, cik vēl ilgi degs, piemēram, zaļā gaisma, kā gājējiem.
7.40. Pamāju ar roku Rīgas Dzemdību nama virzienā, kur šobrīd atrodas mūsu pagājušā gada ceļojuma līdzbraucēji- Raimonds un Lelde, kuri parūpējušies par Brasu dzimtas turpinājumu- 17. jūlija vakarā esmu saņēmusi lielu dāvanu- savu mazdēliņu Linardu Oliveru. Diemžēl šogad viņu vēl līdzi ņemt nesanāk...
7.48. Ieraugu zīmi Hesburgers 1,6km uz priekšu. Stāstu rihardam par savām vēlmēm pēc kāda silta burgera. Super! Pēc Alfas mani vēl pakaitina Mcdonald's.
8.00. Cenšos nepamest Rihardu un "neizslēgties", tāpēc dziedam "Hit the roll Jack...no more, no more, no more..."
8.02. Saulīte tomēr palūr pa mākoņu šķirbiņu un uzsmaida "trakajiem", kuri dodas vētru un negaisu virzienā- tieši uz Vidzemi. Izmantoju laiku kā allaž- braucot cauri ierastajai Rīgai- rokās tamboris (Linardiņam nepabeigtais rauguļu tērps).
8.05. Sensenos laikos tik ļoti iecienītā "Sēnīte"- plika un noplukusi.
8.10. Šķērsojam Gaujas tiltu pie Murjāņiem. Turpat arī metamies apkārt meklēt vietiņu, kur atstāt Riharda auto.
8.25. Mērķis sasniegts-automašīnu 
novietojam laipnas kundzītes pagalmā zem kastaņas, paši līdz jumtam pielādējam jau tā pilno mūsu VW un- aiziet uz Braslu, bet līdz tam skatīsim ūdens situāciju upē katrā iespējamā piebraucamā vai pieejamā vietā.
8.40. Veiksmīgi esam atbrīvojušies no 90 melnajiem zirgiem, un man ļoti gribas Frī kartupeļus.
8.42. Iesēdāmies no melnā- zilajā, galvu mazliet spiež mans koferis. Dodamies pie tuvākā tilta pirms HES, lai vērotu Braslas dziļumu un saprastu, cik reizes nāksies kāpt laukā no laivām stumt tās pāri šķēršļiem. Rihards ar Ingrīdu strīdas par piebraukšanu un vicina kartes. laiks patīkams, nolīst, silts, un pat saulīte uzsmaida. Garastāvoklis ļoti labs.
9.00. Mašīnā pārlaists pirmais lietutiņš. Šķērsojam Braslu pirms HESa- ūdenskrātuves ar stāvošu ūdeni un ūdensrozēm. Uzspīd saulīte. Tumši mākoņi visapkārt. Ļoti gribas ēst.
9.15. Straupe. Pirmā roku iemērkšana Braslā. Skats nav iepriecinošs. Upe stipri sekla un piegāzta ar kokiem, lieli akmeņi.


9.45. Ar vairākkārtējiem mēģinājumiem sasniegta Brasla pie Rozulas tilta. Jāmeklē vieta, kur tikt lejā. Apspriede ar vietējo. Ducina pērkons. 

Secinājums- jāatgriežas Plācī.
Pabraucam garām apdzīvotai vietai Sūkātāji!!! un Stacijai FM98,1.
10.10. Tilts atrasts. Zibeņo. Līst!
Starta vieta atrasta. Laipns "onka"sakoptas saimniecības "Kroņi"pagalmā atļauj atstāt auto. Melns dvorterjers "iesvēta"mūs no visām pusēm, aposta Edgara stakli un pieņem mūs par savējiem. Nogaidām negaisa pāriešanu.
Beidzot būs brokastis!
10.30. Gāž kā no spaiņiem. Edgars sastiepj dažus maisus tiltapakšā. Mēs neriskējam- paliekam mašīnā. Pēc maza laiciņa Rihards konstatē, ka drēbju soma jau mirkst dubļu- ūdens maisījumā un stiepj visu atpakaļ.Jauks iesākums!
Ēdam tepat zem jumta- vēl uz 4 riteņiem. Vismaz vēderi pilni!
Gaidāmā laika prognoze sāk piepildīties.
  10.00-mākoņains, pērkona negaiss;
Gaidām sekojošo:
  12.00-mākoņains, stiprs lietus;
  15.00-stiprs lietus;
  18.00-mākoņains...gaidāms kotlešu lietus!
11.00. Precizējums iepriekšējam rakstītājam: nepatiesa informācija. Es skrēju pa gāzienu lietusmētelī un otru rokās glābt manu Rihardiņu. Tad sāka skalot dubļus zem tilta. Es paliku drēbju somu zem lietusmēteļa un ar dzeramo maisu rokās skrēju uz mašīnu, bet Rihards glāba aliņu kasti...
11.05. Maizes krājumi samazinājušies tik strauji, ka ir doma apmeklēt PIENOTAVU ar tās veikalu. Rihards, spriežot pēc kokiem, saka, ka rādās skaidras debesis. Urā! Varbūt negaiss vairs nedraud, kā arī lietus...
11.10. Ķeros pie tamborēšanas.
11.45. Man silti, pat karsti. Ēdu saldējumu, bet pārējie labprātāk justos kā silti cīsiņi mīklā.
Meteoradari Leldes telefonā rāda, ka visur spīd saule. Negaisa līnija skaisti ievietojusies Gaujas- Braslas baseinā.
12.10. Riskējam un kraujamies laukā.


13.13. Aiziet jūriņā! Smaka no pienotavas notekūdeņiem īpaši "aicinoša", neliela straumīte.


 Ūdens upes vidū apmēram 1m dziļš. Krasti aizauguši- nekā iepriecinoša, bet vismaz lietus nelīst.
Lēni slīdam starp ūdenszālām, pāris lieliem laukakmeņiem. Izbiedējam pusaugu pīlēnus, kuri mums pa priekšu aizdrasē pāris km no savas dzimtās vietas.


13.56 Priekšā Baukalns ar milzu akmeni upes kreisajā krastā. Pāris foto...un atkal sāk līt.

 Braucam malā, velkam laivas kopā un apklājam paši sevi- lūk tā:

Sliktākais visā pasākumā ir tas, ka iepriekšējās aizdomas par fotoaparāta beigto bateriju neapstiprinās. Vainīgs pats aparāts vai arī lādētājs, jo jaunā baterija jau rāda brīdinājuma signālus. Uzlādētas gan veselas 3, bet- cik tas ilgam laikam? Tātad fotodokumentācija var izpalikt. Šobrīd tāpēc taupīšu kadrus kaut kam īpašam.
14.15. Mēģinājums turpināt ceļu beidzas ar piedzīvojumiem. Kāpjot krastā, abi ar Rihardu esam līdz ceļiem dubļos.



Krastā superīga brīvdienu māja "Upeslejas". Skalojot kājas, Rihards noķer savu pirmo vēzi, gan tikai ar vienu spīli.


14.45. Atiet! Debesis zilas. Spīd saule.Ceļā sastopamies ar pirmajām nelielajām krācītēm. Tās paceļ adrenalīna līmeni asinīs, vēl vairāk uzlabo omu.

Acīmredzami tuvojamies Straupei- upē aizvien vairāk civilizācijas pazīmju- peldošas PET pudeles, polietilēna maisiņi, krastos sabērti būvgruži un betona gabali.
Upe pamatīgi piegāzta ar kritušiem kokiem, kas vietām pilnīgi aizšķērsojuši upi. Seko neskaitāmi pārnesieni, muguru lokanības pārbaudes, lavierējot zem un pāri tiem. 

Pirmie smilšakmens atsegumi ar krasta čurkstu alām stāvajā kraujā.
15.05. Tilts pie Straupes. Tūlīt vēl viens tiltiņš.


15.45. Paēduši pusdienās līdzpaņemto sauso pārtiku, turpinām ceļu.
17.00. Panūtas upe. Jaunatne brišus pa to uz augšu dodas ekspedīcijā, līdz viņiem uzbrūk vēzis- monstrs, mēģinādams ar milzīgo spīli pārgriezt Riharda brienamās krosenes purngalu. Negantnieks tiek notverts un ielikts nātru maisā turpmākām inkvizīcijām pie vakara ugunskura.
17.30. Vējiņu klintis.
18.00. Avotu birzs. Superīgākie pazemes avoti. Krastmalā uz nokaltuša koka zaru stumbeņiem uzsprausti vairāki desmiti visdažādāko izmēru gumijnieku pāri ezeru apskatei.
Kaut kas vienreizējs!
Kamēr savu pusstundu klīstam pa pazemi, mūsu sagūstītais vēzis- monstrs atkal uzsāk cīņu, šoreiz ar krasta apsardzē palikušo Leldi-izlien no maisa uz laivas malas un ATĀ!Ķer nu mani vēlreiz!...Nelīdz ne Leldes veiklība, ne palīgā paņemtais laivas airis...Škrobe liela!
19.00. Galu galā esam pārvērtējuši savas spējas un panākumus. Tikai tagad esam Vējiņu pilskalnā, un avoti ir Vējiņu pazemes ezeri.
 Ideāla naktsmītne- saule, patīkami liegs vējiņš, dunduri. Tualete ar apgaismojumu un ugunskuru vietas ar koka galdiem, apgaismojumu un pat elektrības kontaktiem...Ja es būtu kaut ko tādu iedomājusies un paņēmusi līdzi lādētāju fotoaparātam...Vismaz Lelde varēs uzlādēt telefonu un izmantot savu fotokameru.
Kamēr ekipāžas stiprā dzimuma pārstāvji uzvelk krastā laivas,es steidzu pierakstīt pēdējos notikumus ceļojuma dienasgrāmatā.
23.00.Ideāls vakars pie ugunskura ar grilētiem marinētiem cisiņiem, aliņu un neskaitāmām emocijām...
Saldu dusu visiem uz piepūšamiem matračiem šņācošajiem, krācošajiem un visādi citādi trokšņojošajiem ceļotājiem pa labi un pa kreisi no manis zem lielās, zilās telts jumta!

Turpinājums sekos...































































Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru