Lapas

ceturtdiena, 2012. gada 19. aprīlis

KAD ŪDEŅI AICINA...

  Pēc vakarvakarā "Vides faktos" noskatītā sižeta par Māra Oltes SUMATRAS ceļojumu ar laivām pa Sumatras mežonīgajām upēm adrenalīna līmenis asinīs tik ļoti strauji pacēlās, ka nespēju nosēdēt mierā. Pa nakts melnumu sāku pētīt ūdenstūrisma maršrutus tepat Latvijā un plānot gaidāmās vasaras kārtējo laivošanas piedzīvojumu...
   Bet par visu pēc kārtas...
   Manas jaukākās bērnības atmiņas saistās ar neskaitāmajiem kopīgajiem ģimenes izbraukumiem ar laivām, plostiem, katamarāniem u.c. peldošiem ūdenstransporta līdzekļiem pa mūsu pašu mīļās Latvijas krāšņajām upēm- Gauju, Salacu, Daugavu, Lielupi...Kaut arī toreiz mans degungals vēl tikai knapi sniedzās pāri galda malai, katru vasaru vecāku atvaļinājuma laikā ar skubu metāmies upju skavās. Teltis, laivas, ūdeņi, ugunskuri un saule...saule...saule...tie bija tik neaizmirstami brīži, ka vēl pēc gadiem, kad palikušas vairs bija tikai atmiņas, es sev nosolījos- paaugsies mani bērni, arī mēs visi kopā ceļosim ar laivām...bet dzīve bieži izdara korekcijas mūsu sapņos un plānos...
   Gāja gadi, mainījās laiki un apstākļi, bet mani jaunu dienu sapņi palika neizsapņoti... līdz beidzot 2010. gada vasarā saņēmu drosmi, spēkus, zināšanas, tiem pievienoju nedaudz azarta, emociju...talkā pieaicināju veiksmi, labu ceļavēju un karsto augusta saulīti...laivas uz automašīnas jumta, paši nopakojušies līdz tam pašam jumtam...mašīnā iekšā un ...aiziet jūriņā!
Tā iesākās mūsu pirmais laivošanas piedzīvojums kopā ar bērniem. Maršruts: Gauja no Valmieras līdz Siguldai(pirmajam braucienam sarežģītu maršrutu neizvēlējāmies, jo šoreiz galvenais uzdevums bija- iemācīties strādāt un darboties komandā).
  Mūsu- senioru laiva visā ekipējumā.
  
  Ceļojums izdevās par visiem 200%, jo jau kāpjot laukā no laivām, spriedām par to, kā un kur brauksim nākošajā vasarā...Bet tradicionālais uz ugunskura gatavotais Gaujas šķoviņš pēcāk tika pieprasīts vēl un vēl...

   Nākošajā- 2011.gada vasarā tiešām ar degsmi un aizrautību izplānojām un realizējām vēl vienu laivu braucienu tai pašā komandas locekļu sastāvā. Šoreiz mūsu laivošanas objekts- Ogres upe, bet kuģošanai atvēlētais laiks jau krietni garāks- 3 dienas uz ūdens. Un atkal emocijas plūst pāri malām...atkal teltis, ugunskuri, zivis un makšķerēšana,lielākas un mazākas krācītes, nosūnojuši akmens milži, kā arī neiztrūkstošās gardās maltītes ar ugunskura dūmu piegaršu un saule...saule un ūdens visapkārt...Dievīgi!
  Atkal un atkal atmiņās pārcilājam kopīgi pavadīto laiku un piedzīvoto. Un atkal sapņojam par nākošo braucienu...
   Vai šoreiz dosimies uz Latgales pusi vai ceļošanu turpināsim Kurzemes pusē, tas vēl jāizlemj ģimenes kopsapulcē. Mani prāti šobrīd sliecas uz Rindas un Irbes pusi...bet laiks rādīs... Mūsu- senioru galvenais rūpju objekts šobrīd ir laivu nogādāšana maršruta sākumpunktā, jo šogad mūsu komanda ir palielinājusies par vēl vienu līdzbraucēju, līdz ar to jādomā par trešo laivu, un tas jau ir nopietni- uz VW jumta tai vietas laikam gan nepietiks...
   Taču šobrīd vēl par to galvu nelauzīsim. Mana šībrīža aktualitāte- pa ziemu iesīkstējušo kaulu un locītavu ievingrināšana. Tāpēc- uz priekšu! Atklājam sezonu!
Tepat- mūsu dzimtajā Buļļupē pirms pāris dienām.
  

pirmdiena, 2012. gada 9. aprīlis

Svārciņi puķupodiem.

  Man kā lielai puķumīlei bieži dāvanā tiek pa kādam jaunam ziedošam istabas augam. Lielākā daļa no tiem ir iestādīti necilajos plastmasas puķupodos. Tā kā pēc noziedēšanas sākas aktīva auga augšana un plešanās plašumā, mazais puķupods drīz vien tam ir par mazu. Līdz ar to nav lielas jēgas tam iegādāties dekoratīvo podu.

 Tūlīt pēc noziedēšanas arī pārstādīt augu lielākā podā negribas- lai pierod pie jaunajiem augšanas apstākļiem. Tā nu sanāk, ka samērā ilgu laiku augs tiek turēts neglītajā brūnajā vai melnajā plastmasā. Prātoju, ko darīt, lai podiņus padarītu estētiskākus...un rezultāts- pa vienam vien nu mani mazuļi tikuši pie jauniem apģērbiem:


Šādi puķupodi izskatās ziedēšanas laikā, bet zaļā auga stadijā "apģērbam" pievienošu kādu dekoratīvu elementu- krāsainu ziediņu vai taurenīti. Laistīšanas un dušošanas reizēs brunčus pavisam vienkārši novilkt, lai tie nesaslapētos un pēcāk atkal uzvilkt.

 

               

sestdiena, 2012. gada 7. aprīlis

Priecīgas Lieldienas!



Pūpola maigumā izplaucēt dienu
aizņemt no saulītes gaismiņu vienu
ielikt to sirdī un izbaudīt dienu
kurā nav sāpju
kurā nav naida
izbaudīt dienu kā pūpolam maigam
izbaudīt dienu
lai atplauksti priekā
pūpola maigumā
pūpola laimē
saulīte balta kad skatās tev vaigā... 

piektdiena, 2012. gada 6. aprīlis

Pasakains krāšņums puķupodā


  Ziema vēl negrib un negrib atkāpties un atdot savu vietu pavasara plauksmei, rosībai, un laukā tik ļoti nepiemērots laiks dārza darbu uzsākšanai,ka man kā lielai augu un ziedu fanei radusies vēlme padalīties ar saviem iespaidiem par telpaugiem.
  Laikam nekļūdīšos,ja teikšu, ka viens no modernākajiem ziedošajiem istabas augiem šobrīd ir orhideja, īpaši falenopsis. Arī manā kolekcijā ir vairāki eksemplāri, kas ar saviem krāšņajiem ziedu taureņiem priecē mūs nu jau daudzus gadus. 
  Taču šoreiz gribu runāt par diviem citiem augiem, kuri palēnām iekaro manā sirdī arvien lielāku vietu.
Viens no tiem ir SANPAULIJA.
 

Nelielās koši krāsotās ziedu zvaigznītes priecē mūs tikpat ilgi kā orhidejas, taču to prasības pret augšanas un kopšanas apstākļiem ir daudz daudz pieticīgākas. Augi pacieš sausāku gaisu, vienādi labi aug gan saulainā vietā, gan ēnainākā nostūrī...  Un tā viena pēc otras savu dzīvesvietu manās mājās atradušas nu jau 6 dažādu krāsu nianšu vijolītes.
   Un arī sanpaulijas nav īstās vaininieces, kāpēc tapa šis raksts...
   Tās, par ko es visvairāk šobrīd gribēju pastāstīt, ir SININGIJAS jeb tautā vairāk pazīstamas kā gloksīnijas.
Ar gloksīniju vārdu man gan vairāk saistās atsevišķie lielie violetie vai aveņu sarkanie taurēm līdzīgie zvani, kas allaž rotāja kaimiņienes, gados vecākas kundzītes naktsgaldiņu jau sen sen manā bērnībā. Toreiz man tik ļoti patika samtainie ziedi, ka to iegāde pat vairākus gadu desmitus bija man kā neaizsniedzams sapnis.
   Dažkārt jau arī tiku pie senlolotā auga, diemžēl,tā mūžs manā mājā nekad nebija ilgs. Ziedi noziedēja un augs pamazām aizgāja bojā, jo tā atkārtota uzziedināšana man nekad neizdevās- ziemas miegā noliktais augs pavasarī nekad vairs neatmodās. Un atkal nekā- nācās atkal un atkal atmest kārtējo cerību par gloksīniju manā telpaugu kolekcijā...
Kamēr...beidzot...Pirms 3 gadiem savā jubilejā no dzīvesdrauga saņēmu jauku pārsteigumu- koši rozā SININGIJU. Ziedi gan vairs tik ļoti neatgādināja sen pazīstamās samta taures- tie bija daudz mazāki, taču pildīti, un mazo necilo puķupodu apklājuši no visām pusēm kā kupena, kā mīļās māmuļas gardā aveņu debesmanna lielajā bļodā.
 Un vēl jo lielāks bija mans prieks, ka ziedēšana ar to vis nebeidzās. Samīļots un labi apkopts, augs briedināja aizvien jaunas un jaunas pumpuru pogas, kas viena pēc otras atvēra savus košos ziedu kausiņus...un tā gandrīz 3 mēnešus pēc kārtas!
Bet arī tas vēl nebija viss...No drūmas pieredzes ar gloksīnijām jaunībā, sagatavojos uz to, ka augs pamazām iznīks, taču turpināju to kopt un piebarot...Pēc mēnešiem 3-4 pamanīju jaunus ziedpumpurus, un vēl pēc mēneša augs atkal bija pārklājies neskaitāmām ziedu taurītēm...
  Nu jau pirmajai siningijai pievienojusies otra- tumši violeta, kas šobrīd savus ziedu   zvanus raisa nu jau trešo reizi mūsmājās.Šopavasar kā 8. marta sveicienu abas ar māmiņu saņēmām vēl divas mazulītes...Kolekcija papildinās, un prieks par šiem no Brazīlijas atceļojušajiem pasakainajiem augiem kļūst ar katru ziedēšanas reizi lielāks.
  Lasot literatūru par siningijām, atradu informāciju par to, ka augi ir prasīgi gan pret siltumu, gan mitrumu. Man gan tā neliekas- manas mīlules labi aug jebkurā telpā un ne par ko nesūdzas. Ziemai tuvojoties, augi gan nomet pa kādai biezajai un pūkainajai lapai, bet ziemas miegā nedodas- paliek turpat uz palodzes un gaida pavasari, lai dzītu jaunus dzinumus un raisītu krāšņos ziedus.
  Ziedošo telpaugu cienītājiem, kuru kolekcijā vēl nav šī pasakainā auga, ļoti ieteiktu to iegādāties! Ticiet man, nenožēlosiet, jo kas var būt labāks par šo?
  

ceturtdiena, 2012. gada 5. aprīlis

Brīnumu gaidot...

   Pagājušajā vasarā ar interesi sekojot līdzi domubiedru- dārzmīļu un puķumīļu veiksmēm un neveiksmēm skaistuma vairošanas procesā, kādas jaukas latviešu kundzītes Veronikas foto galerijā ieraudzīju kaut ko īpaši skaistu un līdz šim neredzētu...


Tik ļoti mani piesaistīja šis eksotiskais augs, ka metu kaunu pie malas un aizrakstīju Veronikai vestulīti ar lūgumu padalīties ar viņas īpašumā nonākušā brīnuma sēkliņām...
  
Man par lielu pārsteigumu,nepagāja ne pāris nedēļu, kad es jau saņēmu atbildes vēstulīti no burvīgās kundzes Kurzemes pusē. Cik liels bija mans prieks, kad, atverot aploksni, pretī izvēlās īpaši rūpīgi iesaiņotas, tik ļoti gaidītās sēkliņas!


  Un nu jau labu laiciņu uz manas palodzes pavasara saulītē jautri gozējas pavisam vienkāršs mala podiņš, kurš sevī auklē šī jaunatrastā brīnumiņa jauno paaudzi- neskaitāmus zilganzaļās sarzāles PURPLE jaunstādus.

Izmeklējos internetā, bet tā arī īsto mana brīnuma vizuālo attēlojumu neatradu. Izraku kaut ko līdzīgu, taču šaubos, vai tā ir PURPLE...Būs pirmie ziedi, tad savu mīluli izrādīšu...
  Ar nepacietību gaidu lielo pavasara stādīšanas laiku un brīdi, kad varēšu iepazīstināt savu vasaras puķu dobi ar tās šīgada favorīti.
  Liels paldies Veronikai par sēkliņām! Lai brīnumu pilna vasara visiem puķumīļiem!
   

trešdiena, 2012. gada 4. aprīlis

Kātu selerijas salātos

Dienām arvien vairāk stiepjoties garumā,pieaugot darbu apjomam laukā un dārzā, sāk sevi pieteikt pavasara nespēks, nogurums un vitamīnu trūkums pēc garās ziemas...
  Kārojas kaut ko sulīgu, svaigu un ātri pagatavojamu.
  Mani sībrīža TOP salātiņi- seleriju kātu salāti ar krabju nūjiņām un kukurūzu.
  Mmm..cik gardi...ja vien jums tāpat kā man garšo selerijas...


  Nepieciešams:
  1 iesaiņojums seleriju kātu;
  300-400g krabju nūjiņu;
  maza kārbiņa saldās konservētās kukurūzas;
  sāls, cukurs,citronskābe vai citrona sula- pēc garšas;
  majonēze.
   Selerijas  un krabju nūjiņas sagriež kubiņos, pievieno kukurūzu, garšvielas, majonēzi. Visu samaisa.